Gaidīsim 2007. gada pavasara atnākšanu kopā!
Pavasaris ir klāt! Tādēļ "dabas detektīviem" ir laiks kļūt vērīgiem un sagaidīt pirmos pavasara un agras vasaras vēstnešus.
2007. gada pavasara / agras vasaras vēstneši:
- Dzeguze - Mēs gribam noskaidrot dienu, kad pirmā dzeguze kūkojusi!
Parastā dzeguze (Cuculus canorus) ir vienīgā dzegužu dzimtas suga Latvijā. Dzeguze ir slaids baloža lieluma putns ar smailiem spārniem. Apspalvojums pelēks, vēders gaišs ar pelēkām šķērssvītrām. Mātītes dažkārt sastopamas arī brūnā krāsā. Dzeguze sastopama visā Latvijas teritorijā. Dzeguzes tēviņš atpazīstams pēc sava skaļā , melodiskā sauciena “ku-kū”, savukārt mātīte pēc skanīga treļļa.
Vairākumam dzeguze pazīstama ar īpatnējo ligzdošanas bioloģija. Dzeguze ligzdu netaisa un olas iedēj citu putnu sugu ligzdās. Kad mazulis izšķiļas, tas izgrūž citas olas vai mazuļus no ligzdas. Audžuvecāki mazuli izaudzina un pabaro.
Dzeguzes dzīvo skujkoku un lapukoku mežos, parkos, lauksaimnieciskās ainavās un apdzīvotās vietās. Galvenokārt pārtiek no kukaiņiem.
Dzeguze ir gājputns - no Latvijas aizceļo septembrī un atgriežas maijā. Ziemo Āfrikā uz D no ekvatora.
Dzeguzes bildītes skatīt šeit!
- Svīre - Mēs gribam noskaidrot dienu, kad svīres ir atlidojušas un dienu, kad tās ir aizlidojušas!
Svīres (Apus apus) ir nelieli, bezdelīgām līdzīgi putni ar slaidu, spēcīgu ķermeni un slaidiem spārniem. Lidojumā spārni sirpjveidīgi saliekti. Aste šķelta. Apspalvojums brūngani melns ar zaļganu mirdzumu, rīkles apvidus gaišs.
Svīre ir lielisks ātr- un ilglidotājs, gaisā pavada lielāko mūža daļu un nosēžas vienīgi ligzdošanas periodā. Svīre gan paēd lidojot, gan padzeras, lidojumā pasmeļot ūdeni no ezera, upes vai dīķa, gan arī izguļas lidojot. Svīrēm ir ļoti īsi kāju stulmi, tādēļ nolaidusies, reizēm bez citu palīdzības nespēj vairs pacelties gaisā. Latvijā sastopama ļoti bieži un to var atpazīt pēc tās skaļajiem un griezīgajiem kliedzieniem "svīr-svīr".
Ligzdo dažādos augstu izvietotos iedobumos un spraugās, galvenokārt lielās pilsētās, bet var ligzdot arī dobumos un izmantotos strazdu būrīšos. Svīre ir tipisks kukaiņēdājs un tos ķer lidojumā.
Svīres arī ir gājputni, Latvijā ierodas maija sākumā un aizlido oktobra beigās. Ziemo Āfrikā ap ekvatoru un aiz ekvatora.
Svīres bildītes skatīt šeit!
- Baltais vizbulis - Mēs gribam noskaidrot dienu, kad ir uzziedējis pirmais baltais vizbulis!
Baltais vizbulis (
Anemone nemorosa) ir viena no trim vizbuļu sugām Latvijā. Daudzgadīgs, neliels (10-20 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti kails vai izklaidus apmatots. Apakšējā (piezemes) lapa 1 (vai 2), staraini šķelta (ga, pl 5-7 cm) vai tādas vispār nav. Augšlapas 3, trīsdaļīgas, katrai 1-2 cm garš kāts, atrodas mieturī stublāja augšdaļā. Stublāja galā parasti viena balts, zied no aprīļa līdz jūnijam.
Baltais vizbulis sastopams bieži visā Latvijas teritorijā skujkoku, jauktos un lapukoku mežos, mežmalās, krūmājos, izcirtumos, pļavās un atmatās.
Baltā vizbuļa bildītes skatīt šeit!
- Lielais nātru raibenis jeb admirālis - Mēs gribam noskaidrot dienu, kad lielais nātru raibenis (tauriņš) ir parādījies/atlidojis!
Raibeņi ir sugām bagātākā pie mums sastopamo dienastauriņu dzimta. Tie sastopami ļoti dažādos biotopos. Dažu tauriņu dzīvesveids ir līdzīgs gājputnu ieradumiem. Nātru raibenis jeb admirālis (Vanessa atalanta) katru gadu maija beigās, jūnija sākumā lielos baros atlido pie mums no ziemošanas rajoniem – Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas. Pēc pārošanās un olu dēšanas tauriņi aiziet bojā. Tauriņu mūžs ir īss, un viņi vairojas tikai vienreiz mūžā. Kad kāpuri izaug lieli, tie iekūņojas, un vasaras beigās no kūniņām izšķiļas jaunie tauriņi. Īsu brīdi vasaras beigās tie palidinās pa dzimto vietu, bet rudenī šie raibspārņi atkal dodas uz dienvidiem pārlaist ziemu. Nākamajā gadā viss atkārtojas.
Lielā nātru raibeņa bildītes skatīt šeit!
Savu novērojumu reģistrēt ir pavisam vienkārši! Uzklikšķinot uz saites (P: baltais vizbulis) tu nonāksi galvenajā projekta mājas lapā “Naturdetektive”, tur arī atradīsi karti un pievienosi savu novērojumu Latvijā.
