This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Kāpēc vajadzīgs?

Latvija Eiropas Komisijai uz 2004. gada 1. maiju iesniedza informāciju par 336 Natura 2000 teritorijām. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts uzņemas atbildību par šo teritoriju aizsardzību, un tāpēc mūsu mērķis ir panākt labvēlīgu aizsardzības statusu sugām un biotopiem (t.i., nodrošināt, ka populācijas vai biotopu platības ir stabilas vai palielinās), kuru dēļ aizsargājamās teritorijas ir nodibinātas. Lai to varētu pārbaudīt, regulāri jāveic šo sugu un biotopu monitorings katrā no 336 teritorijām.

238 Natura 2000 teritorijas ir izveidotas biotopiem un sugām, balstoties uz Padomes direktīvu 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību” jeb Biotopu direktīvu. Saskaņā ar to, dalībvalstīm reizi sešos gados jāsagatavo ziņojums par to pasākumu īstenošanu, kas veikti saskaņā ar Biotopu direktīvu. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju par 6.pantā (1) minētajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī novērtējumu par to, kāda ir šo pasākumu ietekme uz I pielikuma dabiskajiem biotopiem un II pielikuma sugu aizsardzības statusu, kā arī iekļauj 11.pantā minēto uzraudzības pasākumu galvenos rezultātus. Ziņojumu, kas sagatavots atbilstoši komitejas izstrādātai formai, nosūta Eiropas Komisijai un dara publiski pieejamu. Latvija pirmo ziņojumu ir nodevusi 2007. gada jūnijā, nākamais ziņojums būs jānodod 2013. gadā.

Lai 2013. gadā varētu sagatavot otro ziņojumu Eiropas Komisijai par Biotopu direktīvas biotopu un sugu stāvokli, nepieciešams veikt monitoringu. Tā kā lielākā daļa Biotopu direktīvas pielikumos iekļauto sugu un biotopu atrodas Natura 2000 teritorijās, tad, sākot ar 2008. gadu, monitorings tiek veikts visās Natura 2000 teritorijās pēc vienotas metodikas, par katru sugu/biotopu aizpildot anketu. Taču ņemot vērā to, ka Biotopu direktīvas ziņojumā informācija par sugām un biotopiem tiek prasīta visas valsts līmenī, nepieciešami dati arī ārpus Natura 2000 teritorijām. Šos datus iegūst, veicot Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas fona, gan arī speciālo monitoringu.

Piecas Natura 2000 teritorijas ir izveidotas tikai putniem, saskaņā ar Padomes direktīvu 79/409/EEK Par savvaļas putnu aizsardzību jeb Putnu direktīvu. 93 Natura 2000 teritorijas noteiktas atbilstoši abām direktīvām - Putnu direktīvai un Biotopu direktīvai. Lai arī Putnu direktīva (Putnu komisija) nav izstrādājusi līdzīgu formu, ir jāsaprot, ka izvērtēšana notiks pēc līdzīgiem principiem, jo būtībā šie principi izriet no Eiropas (un globālajiem) putnu aizsardzības kritērijiem, kas ir ļoti līdzīgi. Arī Putnu direktīva prasa sekot līdzi visu savvaļas sugu populāciju izmaiņām. Daudzām sugām ar dispersu izplatību tikai neliela daļa populācijas var atrasties īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās (Natura 2000 tīklā), līdz ar to informācija par putnu sugām Latvijas teritorijā kopumā tiks iegūta, veicot putnu fona un speciālo monitoringu.

Otra detalizētākā prasība ir Natura 2000 teritoriju uzraudzība, kas izriet no ES Biotopu Direktīvas 6., 9. un 11. pantu prasībām, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu sekot aizsargājamo sugu aizsardzības stāvoklim un katras Natura 2000 teritorijas stāvoklim kā tādam, savlaicīgi novēršot iespējamos draudus. Tas būtībā nozīmē informācijas atjaunošanu Natura 2000 datu bāzē reizi sešos gados par sugām un biotopiem.

Dati par sugām un biotopiem vajadzīgi ne tikai Biotopu direktīvas ziņojuma sagatavošanai un Natura 2000 datu bāzes aktualizēšanai, bet arī starptautisko konvenciju (Bernes, Bonnas, Riodežaneiro, Ramsāres, Vašingtonas) saistību izpildei, kā arī dažādu bioloģiskās daudzveidības indikatoru aprēķināšanai, lai varētu sagatavot ziņojumu Eiropas Komisijai par “Bioloģiskās daudzveidības samazināšanas apturēšana līdz 2010. gadam”. Putnu un Biotopu direktīva ir svarīgākie līdzekļi, lai saglabātu Eiropas Savienības bioloģisko daudzveidību. Tikai pareiza un drīza šo direktīvu īstenošana līdz 2010.gadam var apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos: dalībvalstīm ir jārīkojas ātri, lai savā teritorijā nodrošinātu pienācīgu sugu un biotopu aizsardzību.

Bioloģiskās daudzveidības monitorings viennozīmīgi nepieciešams arī nacionālajām vajadzībām - vides stāvokļa un vides aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtēšanai un sabiedrības informēšanai par vides stāvokli. 

Autore: Nora Kabuce