This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Purvu bioloģiskā daudzveidība

Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Tie aizņem tikai 4,9 % no Latvijas teritorijas, bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Tajos ir bagāta augu un dzīvnieku valsts, sastop daudzas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī Eiropas nozīmes biotopus. Vispārēju biotopu raksturojumu varat atrast arī šeit: http://latvijas.daba.lv/biotopi/.
Latvijā sastopami zāļu, pārejas un augstie purvi (skat. Purvu tipi). Purviem bagāta ir Latvijas austrumu daļa un Ziemeļvidzeme. Te vislielākās platības aizņem augstie purvi, bet var atrast arī zāļu un pārejas purvus. Nozīmīgi purvi sastopami arī Piejūras zemienē. Pie lielākajiem Latvijas purviem pieder Teiču purvs (platība 19 587 ha), Cenas tīrelis (8 983 ha), Ķemeru-Smārdes tīrelis (6 192 ha).
Latvijas Austrumu daļā atrodas Teiču rezervāts, kas ir viena no trim Ramsāres vietām Latvijā. Kā Ramsāres vietas 1995. gadā izdalīts arī Engures un Kaņiera ezeri, kuri atrodas Piejūras zemienē. Purvus sastop arī pārejās Latvijas daļās.
urvu vērtību nosaka tas, ka Latvijā sastopami tādi purvi, kurus cilvēka saimnieciskā darbība vēl ir maz skārusi.


Apdraudošie faktori

Purvi ir nozīmīgi kā Latvijas kūdras resurss: kūdras atradnes aizņem 10,4% valsts teritorijas, tās klāj purvi, kā arī meži. Kūdras ieguves lauku platība veido 0,4 % no valsts teritorijas.

Purvus apdraud to izmantošana kūdras ieguvei, nosusināšana, eitrofikācija un atsevišķos gadījumos arī ugunsgrēki. Tiek izmainīts purva hidroloģiskais režīms, bet purva sākotnējo stāvokli, kā arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams.


Valsts politika un likumdošana

Latvijas bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma ietver vairākus mērķus, kuri ir nozīmīgi purviem: to aizsardzību, atjaunošanu, struktūras un sugu daudzveidības saglabāšanu, tradicionālo ainavu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Valsts stratēģija paredz dabas aizsardzības plānu izstrādi aizsargājamiem purviem.

Ar sugu un biotopu aizsardzību saistītie likumi (skar purvu aizsardzību):

  • Sugu un biotopu aizsardzības likums (16.03.2000)

Ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, aizsardzību un izmantošanu saistītie likumi:

  • Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993, 30.10.1997)

  • Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (20.03.02.)

  • Ķemeru Nacionālā parka likums (30.05.2001.)

  • Gaujas nacionālā parka likums (16.12.1999)

  • Slīteres nacionālā parka likums (16.03.2000.)

  • Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (11.12.1997)

  • Grīņu dabas rezervāta likums (16.03.2000)

  • Teiču dabas rezervāta likums (16.03.2000)

  • Krustkalnu dabas rezervāta likums (16.03.2000)

Citi ar dabas aizsardzību saistītie likumi, kuri skar purvu aizsardzību:

  • 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (05.04.1995)

  • 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību

  • 1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu (17.12.1996)








Sagatavojusi: Dr.biol. Māra Pakalne