Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas
teritorijā. Tie aizņem tikai
4,9 % no Latvijas teritorijas, bet tiem ir liela nozīme
dabas daudzveidības saglabāšanā. Tajos ir bagāta augu un dzīvnieku valsts,
sastop daudzas retas augu un dzīvnieku sugas, kā arī Eiropas nozīmes
biotopus. Vispārēju biotopu raksturojumu varat atrast arī šeit:
http://latvijas.daba.lv/biotopi/.
Latvijā sastopami zāļu, pārejas un augstie purvi (skat. Purvu tipi).
Purviem bagāta ir Latvijas austrumu daļa un Ziemeļvidzeme. Te vislielākās
platības aizņem augstie purvi, bet var atrast arī zāļu un pārejas purvus.
Nozīmīgi purvi sastopami arī Piejūras zemienē. Pie lielākajiem Latvijas
purviem pieder Teiču purvs (platība 19 587 ha), Cenas tīrelis (8 983 ha),
Ķemeru-Smārdes tīrelis (6 192 ha).
Latvijas Austrumu daļā atrodas
Teiču rezervāts, kas ir viena no trim Ramsāres vietām
Latvijā. Kā Ramsāres vietas 1995. gadā izdalīts arī Engures un
Kaņiera ezeri, kuri
atrodas Piejūras zemienē. Purvus sastop arī pārejās Latvijas daļās.
urvu vērtību nosaka tas, ka Latvijā sastopami tādi purvi, kurus cilvēka
saimnieciskā darbība vēl ir maz skārusi.
Apdraudošie faktori
Purvi ir nozīmīgi kā Latvijas kūdras resurss: kūdras atradnes aizņem
10,4% valsts teritorijas, tās klāj purvi, kā arī meži. Kūdras ieguves
lauku platība veido 0,4 % no valsts teritorijas.
Purvus apdraud to izmantošana kūdras ieguvei,
nosusināšana, eitrofikācija un atsevišķos gadījumos arī ugunsgrēki. Tiek
izmainīts purva hidroloģiskais režīms, bet purva sākotnējo stāvokli, kā
arī purvā augošo dabisko veģetāciju atjaunot nav iespējams.
Valsts politika un likumdošana
Latvijas bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma
ietver vairākus mērķus, kuri ir nozīmīgi purviem: to aizsardzību,
atjaunošanu, struktūras un sugu daudzveidības saglabāšanu, tradicionālo
ainavu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.
Valsts stratēģija paredz dabas aizsardzības plānu izstrādi
aizsargājamiem purviem.
Ar sugu un biotopu aizsardzību saistītie likumi (skar
purvu aizsardzību):
Ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi,
aizsardzību un izmantošanu saistītie likumi:
-
Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (1993,
30.10.1997)
-
Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām" (20.03.02.)
-
Ķemeru Nacionālā parka likums (30.05.2001.)
-
Gaujas nacionālā parka likums (16.12.1999)
-
Slīteres nacionālā parka likums (16.03.2000.)
-
Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu (11.12.1997)
-
Grīņu dabas rezervāta likums (16.03.2000)
-
Teiču dabas rezervāta likums (16.03.2000)
-
Krustkalnu dabas rezervāta likums (16.03.2000)
Citi ar dabas aizsardzību saistītie likumi, kuri skar
purvu aizsardzību:
-
1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas
nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi (05.04.1995)
-
1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par
bioloģisko daudzveidību
-
1979. gada Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un
dabisko dzīvotņu saglabāšanu (17.12.1996)
Mire Biodiversity