This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Ķērpju, sūnu un vaskulāro augu sugu daudzveidība mežā

Pašlaik dati par floras un faunas bagātību Latvijas mežos ir ļoti neviendabīgi - stipri atšķiras dažādu organismu grupu izpētes līmenis gan kopumā Latvijā, gan arī mežu biotopos.
Sugu daudzveidības pētījumi par Latvijas mežiem līdz šim nav publicēti, pieejami ir tikai fragmentāri dati par atsevišķām augu un dzīvnieku grupām. Samērā plaša informācija iegūstama par vaskulāro augu floru. Parciālo floru (ekoloģiski vienveidīgas teritorijas - ekotopa - flora) analīze veikta daudzās aizsargājamās dabas teritorijās (Лайвиня, 1987; Табака, Клявиня 1981; Gavrilova, Laiviņš, 1992; Bambe, 2001 u.c.), vaskulāro augu sugu sastopamību meža tipos pētījis K. Bušs (1964). Ir vairāki pētījumi arī par sūnu sastopamību dažādos biotopu tipos (Āboliņa, 2001; Аболинь, 1968; Bambe, Lārmanis, 2001; A. Āboliņa, (nepubl.) u.c.).


Ķērpji

Latvijas mežos konstatētas 304 ķērpju sugas, kas ir 60,3 % no Latvijas ķērpju floras. No tām pie krevu ķērpjiem pieder 160 sugas, pie lapu ķērpjiem 55 un pie krūmu ķērpjiem 89 sugas. 10 dzimtās ir vislielākais ķērpju sugu skaits. Tās ir jāuzskata par vairāk polimorfām - dominējošām ķērpju dzimtām Latvijas mežu florā. Šajās dzimtās ietilpst 223 sugas, kas ir 73,4 % no kopējā meža kērpju sugu skaita. Pārējām dzimtām pieder tikai 81 suga, t. i., 26,6 % no kopējā sugu skaita.
Latvijas mežos sastopamas 47 ķērpju sugas, kas iekļautas Latvijas Ministru kabineta aizsargājamo sugu sarakstā. Tā ir ievērojama daļa no visām aizsargājamām ķērpju sugām (84,0 %). No tām Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 25 sugas.


Sūnas

Latvijas meža biotopos sastopamas 298 sūnu sugas (58% no kopējā sugu skaita Latvijas sūnu florā) no 120 ģintīm un 52 dzimtām.

Eiropas savienības direktīvu sarakstā un Bernes konvencijā iekļautas 3 sūnu sugas, kas sastopamas Latvijas mežos:

Buxbaumia viridis (Moug. ex Lam. et DC) Brid.ex Moug. et Nestl. zaļā buksbaumija
Dicranum viride (Sull. et Lesq.) Lindb. zaļā divzobe
Plagiomnium drummondii (B. et S.) T.Kop. Dramonda skrajlape

ES direktīvu V pielikumā (dzīvnieku un augu sugas, kas ir kopienas interešu sfērā un kuru iegūšana un ekspluatācija dabā var būt pieļaujama) iekļauta 1 Latvijas mežos sastopama sūnu suga:

Leucobryum glaucum (Hedw.) Ångstr. zilganā baltsamtīte

Vaskulārie augi

Latvijas meži nodrošina dzīves vidi 656 vaskulāro augu sugām no 79 dzimtām un 305 ģintīm. Tas ir 40% no kopējā vaskulāro augu sugu skaita Latvijas florā. Jāatzīmē, ka no kopējā mežā sastopamo sugu skaita svešzemju sugas (adventīvas sugas un dārzabēgļi) ir tikai 5 %, bet Latvijas florā kopumā to īpatsvars ir daudz lielāks - aptuveni 30%. Tātad attiecībā uz vietējām (autohtonajām) sugām meža nozīme ir pat lielāka - tas ir dzīves vide 51% no autohtonajām sugām.

Mežos sugām bagātākā ir rožu dzimta (Rosaceae), kas visā Latvijas florā ir tikai trešā, savukārt Latvijas floras sugām bagātākā graudzāļu (Gramineae) un kurvjziežu (Compositae) dzimta mežu florā ir attiecīgi trešajā un ceturtajā pozīcijā. Dažas dzimtas - ozolpaparžu (Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae), ziemciešu (Pyrolaceae) ir sastopamas tikai mežos, bet vairākām dzimtām: vijolīšu (Violaceae), viršu (Ericaceae), pulkstenīšu (Campanulaceae), staipekņu (Lycopodiaceae), orhideju (Orchidaceae), kaprifoliju (Caprifoliaceae) u.c. meži vairāk nekā 80% sugām ir piemērotākie biotopi.

Meži ir ļoti nozīmīgi Latvijas reto un aizsargājamo augu sugu saglabāšanā, tajos sastopamas 111 īpaši aizsargājamas sugas (51% no visām aizsargājamām sugām) un 143 Latvijas Sarkanās grāmatas sugas. Tikai aptuveni pusei (46%) no visām mežos sastopamām īpaši aizsargājamām sugām aizsardzību ir iespējams nodrošināt arī ārpus mežiem, bet pārējās sugas var augt tikai mežos, retos gadījumos arī biotopos, kas saistīti ar mežiem.
No sugām, kuras ietvertas starptautiskos dokumentos, mežos sastopamas 11 sugas (kopumā Latvijā tāda ir 21). Gan ES Direktīvā 92/43/EEC "Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību", gan Bernes konvencijā iekļautas sugas Cypripedium calceolus, Pulsatilla patens, Thesium ebracteatum un Neottianthe cucullata. ES Direktīvā un Bernes konvencijā  iekļautas arī sugas Cinna latifolia, Agrimonia pilosa, Sorbus teodorii un Dianthus arenarius subsp. arenarius, bet Bernes konvencijā - Botrychium matricariifolium, B.multifidum un Dracocephalum ruyschiana.


Autors: Dr.hab.ģeogr. Māris Laiviņš