This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Literatūra

Āboliņa A. 2001. Sūnu flora dabas liegumā “Čortoka ezers ar apkārtējo ainavu”. Latvijas Veģetācija, 4: 105-114.

Andrusaitis G. (red.) 1998.Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 4.sēj. Bezmugurkaulnieki. (Z.Spuris red.). Rīga, LU Bioloģijas institūts: 388 lpp.

Andrusaitis G. (red.) 1998. Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 1.sēj. Sēnes un ķērpji. (E.Vimba, A.Piterāns sast.). Rīga, LU Bioloģijas institūts, 201 lpp.

Andrusaitis G. (red.) 2000.Latvijas Sarkanā grāmata. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 6.sēj. Putni un zīdītāji. Rīga, LU Bioloģijas institūts.

Anon.1995. Latvijas kukaiņu datu bāze. Latvijas Entomoloģijas biedrība, projekta atskaite, 93 lpp.

Anon. 1997. Ķemeru projekta teritorijas individuālais dabas aizsardzības plāns,. Silva, VMD-WWF: 51+14 pielikumi (projekta atskaite).

Anon. 1999. Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Stratēģiskā daļa, 1999. Rīga, VARAM: 56 lpp.

Anon. 2000. Noteikumi par īpasi aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo aizsargājamo sugu sarakstu. Latvijas Vēstnesis, 17.11.2000., Nr. 413/417.

Auziņs R. Bērmanis R., Ek T., Thor B. 2000. Inventory of woodland key habitats – report after 2 years of full scale inventory. Riga: State Forest Service, Latvia, County Forestry Board, Östra Götaland, Sweden.  50lpp.

Bambe B. 1999. Sausieņu priežu mežu augu sabiedrības paugurainēs un uz pauguru grēdām. Mežzinātne, 8:3-42.

Bambe B., Lārmanis V. 2001. Dabas lieguma Pirtslīcis-Līkā atteka mežu īpatnības un sūnu flora. Mežzinātne, 10: 73-88

Buss K. 1964. Latvijas PSR meža augsanas apstākļu un purvu tipu noteicējs. Jaunākais Mežsaimniecībā, 6/7: 72-93

Buss K. 1978. Mežkopības teorijas un prakses galvenie attīstības virzieni, Rīga, 23 lpp.

Buss K. 1981. Meža ekoloģija un tipoloģija. Zinātne, Rīga, 165 lpp.

Ehnström B. 1999. Kukaiņu izraisīto dažādu koku sugu mizas un koksnes bojājumu īss noteicējs. Zviedrijas apdraudēto sugu nodaļa, Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitāte, Upsala: 23 lpp. (tulkots manuskripts).

Ek T., Susko U., Auziņs R. 2001.Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija. Metodika. Rīga, Valsts meža dienests, Latvija, Östra Götaland Meža pārvalde, Zviedrija.  76 lpp.

Gavrilova Ģ., Laiviņs M. 1992. Botāniskie liegumi. Lukna, Čužupurvs, Vīdale, Dižkalni, Piesdanga, Gavieze, Vērene. Latvijas aizsargājamo teritoriju flora. Zinātne, Rīga, 215 lpp.

Gavrilova Ģ., sulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora. Taksonu saraksts. Latvijas Akadēmiskā bibliotēka, Rīga, 136 lpp.

Jermacāne S., Laiviņs M. 2001. Āronas pilskalna veģetācija. Mežzinātne, 10:55-72

Jermacāne S., Laiviņs M. 2001.Latvijā aprakstīto augu sabiedrību sintaksonu saraksts. Latvijas Veģetācija, 4:115-132.

Kabucis I. (Sast.) 2000. Biotopu rokasgrāmata. ES aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga, 160 lpp.

Kabucis I. (Sast.) 2001. Latvijas Biotopi. Klasifikators. Latvijas Dabas Fonds, Rīga, 96 lpp.

Kirsteins K. 1926. Tipoloģijas mežaudžu klasifikācijas izveidosanās un pielietosana praksē. Mežsaimniecības Rakstu Krājums, 4: 3-16.

Krauklis A. 1999. Virsu bioģeocenozes Britānijas un Latvijas ainavās. Ģeogrāfiski Raksti, 7: 31-57.

Kupffer K. 1911. Baltische Landeskunde. Riga, 557  S.

Laiviņs M. 1994. Latvijas meža tipu bioģeogrāfiskā analīze. Mežzinātne, 4:50-62.

Laiviņs M. 1997. Latvijas mežu reģionālā analīze. Mežzinātne, 7:40-76.

Laiviņs M. 1998. Latvijas boreālo priežu mežu sinantropizācija un eitrofikācija. Latvija Veģetācija, 1, 137 lpp.

Laiviņs M.,Zālītis P., Donis J. 2000. Valsts nozīmes īpasi vērtīgas mežsaimniecības teritorijas. Mežzinātne, 9:4-17.

Lārmanis V. 1999. Latvijas – Zviedrijas kopprojekta “Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācija” darbu kontrole. Līgumdarba atskaite. Rīga, Latvijas Dabas fonds. 48 lpp.

Mallner F. 1944. Vorgeschichte und Werdegang des lettlandischen Waldtypensystems. Zeitschrift fur das gesamte Forstwesen, Jg.76/70, Heft 7/9: 105-136. 

Ozols G. 1985. Priedes un egles dendrofāgie kukaiņi Latvijas mežos. Zinātne, Rīga, 208 lpp.

Pētersons G. (sast.) 1997. Latvijas Sikspārņi. Rīga, “Gandrs”.

Piterāns A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5-46

Priedītis N. 1999a. Status of wetland forests and their structural richness in Latvia. Environmental Conservation, 26, 4: 332-346

Priedītis N. 1999b. Latvijas mežs: daba un daudzveidība. WWF, Rīga, 209 lpp.

Priedītis N. 2000. Biotopi. Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata. Rīga, 11-25. lpp.

Priednieks J., Strazds M, Strazds A., Petriņs A. 1989. Latvijas ligzdojoso putnu atlants 1980-1984. (Red. J. Vīksne), Rīga, “Zinātne”.

Priednieks J., Petriņs A., Lārmanis V., Vilka I. 1999. Priežu mežu ornitofauna un mežsaimnieciskās darbības ietekme uz to. Mežzinātne 8(41)’98: 84-127.

Riekstiņs I., Laiviņs M. 1984. Ogu īves izplatība Latvijā un tās saistība ar klimatiskajiem un edafiskajiem faktoriem. Jaunākais Mežsaimniecībā, 26:29-32

Rupais A. 1999. Kokaugu kaitēkļi. Sugu noteiksanas tabulas pēc bojājumiem dārzos un parkos (iespiesanā).

Strazds M. 1993. Horstschutzzonen fur den Schwarzstorch in Lettland – eine wichtige Masnahme fur den Biotopschutz. Naturschutzzentrum Wasserschlos Mitwitz 2/93. S. 39-45.

Strazds M., Avotiņs A., Ķuze J., Cīrulis V. 1998. Krustkalnu rezervāta ligzdojoso putnu atlants. Putni Dabā 7,3-4: 7-52.

Strazds M., Račinskis E., Kalvāns A. 2000. Gaujas Nacionālā parka ligzdojosie putni. Putni Dabā 9,3-4: 2-33.

Susko U. 1997. Natural forests of Latvia. Riga, WWF project report, 188 p. (manuscript).

Tauriņs E. 1982. Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, “Zvaigzne”.

Аболинь А. 1968. Листостебельные мхи Латвийской ССР . Зинатне, Рига, 193 стр.

Залитис П. 1983. Основы рационального лесоосушения в Латвийской ССР . Зинатне, Рига, 230 стр.

Лайвиня С.Х. 1987. Остров Морицсала. Флора охраняемых территорий Латвии. Зинатне, Рига, 190 стр.

Табака Л., Гаврилова Г., Фатаре И. 1988. Флора сосудистых растений Латвийской ССР. Зинатне, Рига, 193 стр.

Табака Л.В., Клявиня Г.Б. 1981. Долина реки Абава. Флора охраняемых территорий Латвии. Зинатне, Рига, 130 стр.