This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Nezāļu sugu skaita un sastāva dinamikas pētījumi labību sējumos

Nezāļu dinamikas pētījumi Latvijā aizsākti laika periodā no 1947. gada līdz 1982. gadam, kad ar šo jautājumu sāka nodarboties V.Gurskis, A.Rasiņš, M.Tauriņa u.c. toreizējā Vissavienības augu aizsardzības institūta darba ietvaros. Nezāļu ikgadējas uzskaites Latvijā Kurzemes - Zemgales novada 6 rajonu saimniecībās 1994. gadā uzsāka arī Latvijas lauksaimniecības universitātes laukkopības katedras pētnieki, kuru mērķis bija sniegt labību sējumu nezāļainības izmaiņu un to cēloņu analīzi Latvijas rietumu daļas saimniecībās pēdējo gadu laikā.

Pētījumu metodika
Sējumu nezāļainības uzskaitei Latvijas lauksaimniecības universitātes laukkopības katedra no 1994. līdz 2001. gadam izmantoja A.Rasiņa un M.Tauriņas izstrādāto metodi, kura aprobēta iepriekšējos gados un sekmīgi izturējusi laika pārbaudi. Metodes teorētiskais pamatojums balstās uz lineāro sakarību ciešumu starp nezāļu sugas sastopamību atsevišķos lauka punktos un šīs pašas nezāles skaitu gabalos uz m2. Nezāļu daudzums graudaugu sējumos noteikts jūlija mēnešos, novērtējot atsevišķu nezāļu sastopamību 200 cm2 rāmītī, bet pēc tam ar tabulu palīdzību sastopamību novērtējot kā nezāļu sugu skaitu uz m2. Šo sējumu nezāļainības uzskaites paņēmienu pirmais apraksta D.Brauns, nosaucot to par punktu - kvadrātu metodi, bet tālāk pilnveido un noformē plašākai lietošanai A.Rasiņš.
Vienota nezāļu uzskaites metodika ļāva salīdzināt sējumu nezāļainību piecdesmit gadu ilgā periodā.

Rezultāti
Iegūtie nezāļu uzskaites rezultāti dažādos gados ļauj izdarīt secinājumus, ka uz pilnīgas iznīkšanas robežas atrodas tādas tīruma nezāļu sugas kā lauku kokālis Agrostemma githago un rudzu lāčauza Bromus secalinus, kuras 1947. gadā bija vienas no visbiežāk sastopamajām nezālēm. Salīdzinot ar 1947. gadu, labību agrocenozēs samazinās ķeraiņu madaras Galium aparine sastopamība, bet zilās rudzupuķes Centaurea cyanus izplatība deviņdesmitajos gados ir palielinājusies.


Dominējošo nezāļu saraksts ranžētā secībā pēc skaita labību agrofitocenozēs

Kurzeme - Zemgale

Līdz 1947. gadam

1981. - 1982.g.

1996.g.

1. Viola spp.

1. Matricaria perforata Merat.

1. Elytrygia repens (L.) Nevski

2. Cirsium arvense (L) Csop.

2. Viola spp.

2. Matricaria perforata Merat.

3. Achillea millefolium L.

3. Taraxacum officinale Web. agg.

3. Viola spp.

4. Bromus secalinus L.

4. Elytrygia repens (L.) Nevski

4. Stellaria media (L.) Vill.

5. Galeopsis spp.

5. Fallopia convolvulus (L.) A Love

5. Fallopia convolvulus (L.) A Love

6. Polygonum aviculare L.

6. Chenopodium spp., Galeopsis spp.

6. Cirsium arvense (L.) Csop.

7. Centaurea cyanus L.

7. Stellaria media (L.) Vill.

7. Galium aparine L.

8.Myosotis spp.

8. Myosotis spp.

8. Polygonum spp.

9. Elytrygia repens (L.) Nevski

9. Cirsium arvense (L.) Csop.

9. Galeopsis spp., Veronica spp.

10. Chenopodium spp.,
 Capsella bursa pastoris
(L.) Medik.

10. Capsella bursa-pastoris (L.) Medik., 
Polygonum spp.

10. Chenopodium spp.

Pēdējos piecdesmit gados ir pieaugusi šādu nezāļu sastopamība: Veronica spp., Euphorbia helioscopia, Lapsana communis, Poa annua, Lamium purpureum, Stellaria media. No daudzgadīgām nezālēm samazinājusies Rumex acetosella un Achillea millefolium sastopamība.
Labību sējumos pēdējos gados ir pieaugusi Ranunculus spp., Artemisia vulgaris, Mentha arvensis un Stachys palustris nezāļu sastopamība. Artemisia vulgaris norāda uz zemkopības līmeņa pazemināšanos, bet Mentha arvensis un Stachys palustris L. ilustrē likumsakarīgas izmaiņas agrobiocenozes sastāvā, kam par pamatu ir tādu nezāļu savairošanās, kas ir izturīgas pret MCPA un glifosātu herbicīdiem. Tipisks piemērs cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā un herbicīdu pielietošanā ir Matricaria perforata (Tripleurospermum inodorum) nezāļu skaita pieaugums sējumos. Pieaugot nezāļu rezistencei pret herbicīdiem, kā arī spējai vienā sezonā nogatavināt vairākas paaudzes sēklas, pēdējos gados pieaug Stellaria media sastopamība.
Laikā no 1994. - 1998. gadam labību agrofitocenozēs dominējošā nezāle ir Elytrygia repens.


Nezāļu sugu izplatības ranžētā secībā izmaiņas labību sējumos

Nezāļu sugas, to grupas

Līdz 1947. gadam

1981.-1982.g.

1996.g.

  Viengadīgās nezāles




Viola spp.

1

2

4,7

Bromus secalinus L.

4

-

-

Galeopsis spp.

5

6,5

10,5

Polygonum aviculare L.

7

10,5

8,5

Centaurea cianus L.

8

12

22,3

Myosotis spp.

9

8,5

17,0

Capsella bursa-pastoris (L.) Medik.

11,5

10,5

18,7

Chenopodium spp.

11,5

6,5

12,7

Spergula arvensis L.

15

>30

>30

Fallopia convolvulus (L.) A. Love

17

5

6,8

Polygonum scabrum Moench.

18

14,5

8,5

Apera spica-venti (L.) Beauv.

22

>30

>30

Agrostemma githago L.

24

-

-

Stellaria media (L.) Vill.

25

7

5

Lamium purpureum L.

29

12

11,6

Matricaria perforata Merat.

>30

1

4,3

Galium aparine L.

>30

>30

7

Veronica spp.

>30

>30

10,7

Euphorbia helioscopia L.

>30

>30

15,7

Lapsana communis L.

-

>30

>30

Thlapsi arvense L.

>30

>30

18

Poa annua L.

>30

>30

17,7

Fumaria officinalis L.

>30

>30

>30

Matricaria discoidea DC.

>30

>30

>30

Daudzgadīgās nezāles




Cirsium arvense (L.) Csop.

2

9

5,7

Achillea millefolium L.

3

11

>30

Elytrygia repens (L.) Nevski

11

4

3,3

Rumex acetosella L.

14

14,5

>30

Sonchus arvensis L.

21

8,5

15

Equisetum arvense L.

27

13,5

20

Taraxacum officinale Web. agg.

>30

3

20,7

Tussilago farfara L.

>30

13,5

>30

Artemisia vulgaris L.

>30

>30

26,7

Ranunculus spp.

>30

>30

19,5

Potentilla spp.

>30

>30

>30

Mentha arvensis L.

>30

>30

>30

Stachys palustris L.

>30

>30

>30

Latvijas lauksaimniecībā deviņdesmitajos gados notiek pārmaiņas herbicīdu lietošanas apjomos. Herbicīdu lietošanas pieaugums, labību sējumu īpatsvara palielināšanās sējumu struktūrā un zemnieku saimniecību diferencēšanās ir par cēloni tam, ka piesārņotības pakāpe ar nezālēm bijusi mazāka.

Palielinoties herbicīdu lietošanas apjomiem, palielinās to labību sējumu skaits, kur Elytrigia repens vairs nav konstatēta un tādu sējumu īpatsvars 2000. gadā jau ir 27 % no kopējā lauku skaita. Vēl lielāks nezāļu skaita samazinājums ir Cirsium spp., kura 2000. gadā nav konstatēta 49 % no labību sējumiem. Palielinās to lauku skaits, kur nav konstatēta ne Elytrigia repens ne Cirsium spp. Tādu platību skaits 2000. gadā bija 17 % no kopējā labību sējumu skaita.


Nezāļu sugu un ģints pārstāvju sastopamība vasarāju labības sējumos, % no lauku platības 2000. un 2001. gadā

N.p.
k.

Sugas nosaukums

% no lauku
 platības

1.

Viola spp.

76

2.

Fallopia convolvulus (L.) A.Love

69

3.

Elytrigia repens (L.) Nevski

63

4.

Galium aparine L.

62

5.

Lamium purpureum L.

60

6.

Stellaria media (L.) Vill.

53

7.

Cirsium spp.

53

8.

Chenopodium spp.

47

9.

Matricatia perforata Merat.

41

10.

Euphorbia helioscopia L.

41

11.

Polygonum spp.

36

12.

Fumaria officinalis L.

28

13.

Taraxacum officinale Web. agg.

26

14.

Veronica spp.

25

15.

Myosotis spp.

21

16.

Thlaspi arvense L.

20

17.

Sonchus arvensis L.

19

18.

Equisetum arvense L.

15

19.

Stachys palustris L.

13

20.

Galeopsis spp.

12

21.

Achillea millefolium L.

11

22.

Lapsana communis L.

11

23.

Artemisia vulgaris L.

10

24.

Convolvulus arvensis L.

9

25.

Capsella bursa-pastoris (L.) Medik.

9

26.

Sinapis arvensis L.

9

27.

Lycopsis arvensis L.

9

28.

Anagalis arvensis L.

8

29.

Potentilla anserina L.

7

30.

Centaurea cyanus L.

7

31.

Tussilago farfara L.

6

32.

Mentha arvensis L.

4

33.

Spergula arvensis L.

2

34.

Melilotus spp.

2

35.

Rumex acetosella L.

2

36.

Stellaria graminea L.

2

37.

Vicia tetrasperma (L.) Schreb.

2

38.

Galinsoga spp.

1

Literatūra
D.Lapiņš, A.Bērziņš, J.Koroļova, A.Sprincina. Nezāļu skaita un sugu sastāva dinamika vasarāju labību sējumos Kurzemē un Zemgalē // Agronomijas vēstisNr.4.- Jelgava, LLU, 2002., 97. - 101. lpp.
Latvijas Republikas nezāļu izplatība, botāniskais sastāvs, to dinamika un kaitīgums, nezāļainības ierobežošanas un apkarošanas pasākumu optimizācija. // Granta Nr. 93.729 atskaite.- Jelgava, LLU, 1997.- 143 lpp.


Sagatavoja: Latvijas Lauksaimniecības universitāte
Laukkopības katedra

D. Lapiņš, D.Oboļeviča