Folder Dabisko un kultivēto zālāju pazīmes

  Dabisks zālājs Kultivēts zālājs
Augu sugu skaits 10 m2 40-50 un vairāk, liela sugu daudzveidība 1-20 (30), sugu daudzveidība neliela
Augāja struktūra Augāju veido vairāki stāvi (3-4), tai skaitā sūnu stāvs, parasti nav izteikti dominējošu sugu. Labi izveidota velēna, ko veido galvenokārt blīvs graudzāļu sakņu pinums Augāja struktūra vienkārša ar 1-2 stāviem, izteikti dominē 1-3 sugas (sētās graudzāles), citu sugu projektīvais segums niecīgs. Velēna skraja, nesaslēgta.
Apsaimniekošana Tradicionālā apsaimniekošana, t.i. mēslo reti un galvenokārt ar kūtsmēsliem, zelmenis nav regulāri atjaunots Intensīvā apsaimniekošana, t.i. regulāra mēslošana galvenokārt ar minerālmēsliem, graudzāļu piesēja vai pilnīga atjaunošana pārarot
Vecums Izmantota kā pļava vai ganība, regulāri ganīta un/vai pļauta, nav arta (10) 15-20 un vairāk gadus Zālāja vecums <10 gadi

Dabisko zālāju flora
Pļavas un ganības ir ļoti nozīmīgas kā aizsargājamo un reto augu biotopi. 40% no Latvijas Sarkanās grāmatas sugām ir sastopamas pļavās un ganībās, t.i. apmēram 128 sugas. Vairums Latvijas reto sugu (suga ir reta, ja tai Latvijā ir tikai 1-100 atradnes), kā arī daudzas samērā bieži sastopamas sugas (101-750 atradnes) republikas teritorijā izplatītas ļoti nevienmērīgi, kas bieži saistīts ar to, ka tām Latvijā ir izplatības areāla robeža vai tās ir tuvu šai robežai (Fatare, 1992). Zālājos sastopamas vismaz 100 šādas sugas (Latvijā kopumā vairāk nekā 300). Tātad tie ir nozīmīgi ne tikai Latvijā retu sugu aizsardzībai, bet arī šo sugu areāla saglabāšanai.Dažām augu sugām zālāji ir nozīmīgākā dzīvesvide. Lielākā daļa raspodiņu sugu (Alchemilla sp.) ir raksturīgas pļavām (77%), tas pats attiecināms uz žibulīšu ģinti (Euphrasia). Ļoti daudzveidīga ir graudzāļu (Poaceae) flora, tās ir arī vienas no biežāk dominējošajām sugām zālāju augu sabiedrībās. 66% no visām orhideju dzimtas sugām sastopami dabiskos zālājos.


Sagatavoja: Maģ. ģeogr. Solvita Rūsiņa