This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Putni Latvijas agroainavā

Sastopamība

Agroainavā sastopamo putnu sugu skaitu nosaka tās raksturs - lauku platība un apsaimniekošanas intensitāte, dabisku biotopu un ekstensīvi izmantotu teritoriju īpatsvars, koku un krūmāju īpatsvars, dažādu mitrāju un ūdenstilpju klātbūtne, ainavas daudzveidība (mozaīkveida raksturs).
Daudzas sugas dzīvo dažādu biotopu kompleksā, tādēļ robežu starp ainavu tipiem, kur viņi ir sastopami, ir grūti vai pat neiespējami novilkt. Tabulā norādītais sugu skaits agroainavā ietver sugas, kurām šo ainavas tipu varētu nosaukt par primāro. Daļa sugu agroainavu izmanto kā barošanās biotopu, bet ligzdo mežā.

Ligzdojošo putnu skaits dažādās ekosistēmās

Ainavas tips

Aizņemtā platība % 
no Latvijas teritorijas
(64 500 km2)

Kopējais ligzdojošo
putnu sugu skaits

Latvijas Sarkanajā
Grāmatā iekļauto
sugu skaits

    Jūras piekraste*

490 km

10

6

    Iekšējie ūdeņi

3,7

57

22

    Piekrastes pļavas

~ 0,5

27

8

    Purvi

4,9

25

13

    Meži

44,6

102

25

    Agroainava

38,8

42

10

    Apdzīvotas vietas

~ 5,0

39

3

* ietverot tikai pludmali un kāpu zonu

Lauku ainavā sastopamos putnus var iedalīt ekoloģiskās grupās pēc tiem raksturīgajiem biotopiem un dzīves veida. Zemāk parādītas izplatītākās sugas, par kurām pieejami uzskaitēs iegūtie dati. Par dažām izplatītām sugām datu trūkst, jo to iegūšanai jālieto specifiskas un darbietilpīgas uzskaišu metodes. Īpaši tas attiecas uz sugām, kas dzīvo ēkās vai to tiešā tuvumā, piemēram, mājas zvirbuļi, bezdelīgas, mājas čurkstes, svīres.

Ligzdojošo putnu skaita izmaiņas Latvijas agroainavā (1995 - 2000)
Latvijas Dabas fonda un Ornis Consult A/S (Dānija) kopprojekta dati, 2001(finansētājs DANCEE)*

Suga         Reģistrāciju skaits     Skaita izmaiņu tendence** 

Atklātas lauksaimniecības zemes (aramzeme, pļavas un ganības, atmatas)
Baltais stārķis Ciconia ciconia 494 +
Paipala Coturnix coturnix 36 +++(F)
Grieze Crex crex 310 ++(F)
Ķīvīte Vanellus vanellus 505 +?
Lauka cīrulis Alauda arvensis 5245 +
Pļavu čipste Anthus pratensis 681 --
Lukstu čakstīte Saxicola rubetra 877 +
Krūmainas lauksaimniecības zemju malas
Kārklu ķauķis Locustella naevia 149 +++(F)
Brūnā čakste Lanius collurio 124 +(F)
Mazais svilpis Carpodacus erythrinus 485 -
Dzeltenā stērste Emberiza citribella 983 -
Sugas, kuras lauksaimniecības zemēs tikai barojas
Klijāns Buteo buteo 239 0(F)
Lauka balodis Columba palumbus 259 ++
Pelēkais strazds Turdus pilaris 155 0
Viensētas un citas lauku apdzīvotās vietas
Baltā cielava Motacilla alba 222 ---
Iedzeltenais ķauķis Hippolais icterina 115 +(F)
Mājas strazds Sturnus vulgaris 777 +
Dadzītis Carduelis carduelis 143 0
Kaņepītis Accanthis cannabina 112 --
Mitrāji
Niedru lija Circus aeruginosus 66 0
Upes ķauķis Locustella fluviatilis 143 0
Ceru ķauķis Acrocephalus schoeniclus 168 --
Niedru stērste Emberiza schoeniclus 146 0
Krūmāji
Lakstīgala Luscinia luscinia 979 +++
Purva ķauķis Acrocephalus palustris 747 ++(F)
Brūnspārnu ķauķis Sylvia communis 1162 +++
Dārza ķauķis Sylvia borin 367 +++
Mežs
Dzeguze Cuculus canorus 505 +++
Koku čipste Anthus trivialis 502 +++
Melngalvas ķauķis Sylvia atricapilla 97 ++(F)
Vītītis Phylloscopus trochilus 304 --
Čunčiņš Phylloscopus collybita 127 +++
Melnais meža strazds Turdus merula 463 -(F)
Dziedātājstrazds Turdus philomelos 371 +++
Plukšķis Turdus iliacus 103 +++
Vālodze Oriolus oriolus 499 +++
Lielā zīlīte Parus major 144 +++
Žubīte Fringilla coelebs 957 +++

Skaits samazinās 8
Skaits pieaug 24

* Putnu skaita izmaiņas noteiktas pēc uzskaitēm 4 pētījumu rajonos (katrs 100 km2). Reģistrāciju skaits parāda relatīvo sugas novērošanas biežumu lauku ainavā.

**Apzīmējumi:
0 skaits nemainīgs (izmaiņas nav lielākas par 5%)
+ vai - neliels pieaugums vai kritums (skaits izmaiņas starp 5 un 20%)
++ vai - vidējs pieaugums vai kritums (skaits izmaiņas starp 20 un 50%)
+++ vai --- stiprs pieaugums vai kritums (skaita izmaiņas pārsniedz 50%)
F skaits svārstās


Sugu populāciju attīstības tendences

No 20. gs. 70. gadu vidus līdz 80. gadu beigām gandrīz 10 reizes pieauga herbicīdu lietošana lauksaimniecības zemēs (Vides un sabiedrības veselības centra dati), vairākas reizes palielinājās arī citu pesticīdu izmantošana. Tieši šajā laikā katastrofāli samazinājās lauku piekūna Falco tinnunculus, laukirbes Perdix perdix, zaļās vārnas Coracias garrulus un lauku lijas Circus cyaneus populācijas. Intensīvi izmantotajās platībās samazinājies arī griežu Crex crex skaits. Šo sugu izplatība saistīta ar pļavām un ganībām, kuras apsaimnieko ar tradicionālām zemkopības metodēm. Vairākus gadus pēc kārtas netika konstatēta Šinca šņibīša Calidris alpina schinzii ligzdošana. Jūras piekrastes pļavās praktiski izzudis gugatnis Philomachus pugnax. Pēdējos gados, atsākot apsaimniekošanu vai veicot speciālus biotopu saglabāšanas pasākumus, stāvoklis nedzaudz uzlabojas (Opermanis u.c., 1996).

Vairākām Eiropas vai Pasaules mērogā apdraudētām sugām Latvijas populācija veido būtisku kopējās populācijas daļu.

Mazais ērglis Aquila pomarina
Latvijā ligzdo 2000 - 2800 pāru mazo ērgļu Aquila pomarina - apmēram 13% no pasaules populācijas (Strazds u.c., 1997).
Mazajam ērglim atklātās ainavas ir nepieciešamas, lai barotos. Šī suga ligzdo mežā. Mazais ērglis barojas galvenokārt pļavās un atmatās ar pietiekoši zemu veģetāciju. Sugu apdraud lauksaimniecības zemju aizaugšana un ligzdošanai nepieciešamo dimensiju koku izciršana.
Ir izstrādāts mazā ērgļa sugas aizsardzības pasākumu plāns.

Grieze Crex crex
Ļoti nozīmīga ir globāli apdraudētās griezes Crex crex Latvijas populācija, kas sastāv no 26 000 - 38 000 pāriem (Keišs, 1997).Griežu skaits Latvijā pēdējos gadu desmitos pieaug (1998. gadā populācija tika vērtēta uz 38 000 pāriem), tomēr tas ir vismaz 3x mazāks nekā 20.gs. sākumā (Keišs, Ķemlers 2000). Griežu skaits lielā mērā atkarīgs no pļavu platības. Griezei nepieciešama pietiekoši augsta, bet ne pārāk blīva veģetācija. Sugai labvēlīga mozaīkveida ainava ar mitrākām ieplakām un lielu augu sugu daudzveidību, tādēļ tā vislabprātāk izvēlas dabiskas vai nedaudz ielabotas pļavas. Kā iemesls pašreizējam skaita pieaugumam tiek uzskatīta atmatu platību palielināšanās saistībā ar krīzi lauksaimniecībā. Līdz ar to skaita pieaugums var būt īslaicīgs un, atmatām aizaugot ar krūmiem un mežu, paredzams griežu skaita kritums.

Griezi apdraud lauksaimniecības intensifikācija (pesticīdu izmantošana, meliorācija, lielu vienlaidus platību veidošana u.c.), pļavu aizaugšana, nepareizu pļaušanas metožu pielietošana (Keišs 1997, Keišs, Ķemlers 2000).
Ir izstrādāts griezes sugas aizsardzības pasākumu plāns.

Lai pļavas apsaimniekotu griezēm labvēlīgi:

  • jāpļauj no pļavas vidus vai no vienas tās malas mežmalas vai nepļaujamas joslas virzienā;
  • katru gadu apmēram 1/3 no pļavas platības jāatstāj nenopļauta (ik gadus mainot nepļautās vietas); ja tas nav iespējams,
     vismaz kāda pļavas daļa jāatstāj nenopļauta un 1/3 no visas platības jānopļauj jūnija sākumā un vēlāk jāatstāj neskarta;
     pārējās pļavas daļas jānopļauj;
  • vislabāk būtu pļaut augustā; ja tas nav iespējams, jāpļauj pakāpeniski (sākot ne ātrāk kā 7.jūlijā un beidzot ne ātrāk kā
     21.jūlijā);
  • jāpļauj vismaz 10 cm augstumā.

Ķikuts Gallinago media
Latvijas populācija līdz 90. gadiem praktiski netika pētīta. Populācija tiek vērtēta uz 200-300 pāru (Auniņš, 2001). Visi ķikutu riesti konstatēti palu ietekmētās teritorijās - palieņu pļavās, applūstošos polderos. Ķikutam nepieciešama pietiekoši liela vienlaidus pļava ar retu un nevienmērīgu jauno veģetāciju un biezu kūlu. Palieņu pļavas atbilst sugas ekoloģiskajām prasībām - to irdenā, barības vielām bagātā augsne satur lielu bezmugurkaulnieku biomasu. Lai uzturētu ķikuta populāciju vismaz pašreizējā līmenī, būtiskākā ir tā ligzdošanas biotopa - palieņu pļavu saglabāšana. Pļavas, kas applūst tikai īslaicīgi vai nelielās platībās, nav piemērotas ķikutam. Tāpat kā griezei, ķikutam nepieciešams veģetācijas aizsegs un tas izvairās no pārāk blīva zelmeņa. Ķikuti izvēlas ciņainas pļavas, jo tie izmanto ciņus riesta aktivitātēm. Šādas pļavas arī ilgstoši saglabā mitrumu. Sīku krūmu klātbūtne sugu neietekmē, tomēr pļavas aizaugšana kļūst nelabvēlīga, kad mainās tās struktūra un atklātā platība samazinās. Ķikutam vispiemērotākās ir ekstensīvās pļavu apsaimniekošanas metodes. Sugas tolerance pret dažādām apsaimniekošanas metodēm nav detalizēti izpētīta (Auniņš, 2001).
Ir izstrādāts ķikuta sugas aizsardzības pasākumu plāns.

Lai pļavas apsaimniekotu ķikutiem labvēlīgi:

  • atklāta pļava jāuztur vismaz 10 ha platībā;
  • daļa platības jāatstāj nepļauta vairākus gadus.
    Nākotnē varētu plānot ķikutu vēsturisko ligzdošanas vietu biotopu atjaunošanu, likvidējot meliorācijas ietekmi un atjaunojot dabisko upju tecējumu.

Baltais stārķis Ciconia ciconia
Laikā no 1984. g. līdz 1995. g. ligzdojošo pāru skaits palielinājies vairāk kā par 1/3 (Janaus, Stīpniece, 2000). Skaita pieauguma iemesls varētu būt lauksaimniecības ķīmijas izmantošanas un meliorācijas samazināšanās sakarā ar krīzi lauksaimniecībā, kā arī apstākļi ziemošanas vietās un migrāciju ceļā (Janaus, Stīpniece, 2000).


Rekomendācijas putniem labvēlīgai pļavu apsaimniekošanai

Pļavās ligzdojošo putnu sekmīga ligzdošana atkarīga no pareiza pļaušanas veida un laika ievērošanas. Obligāti jāievēro pļaušanas secība no lauka vidus uz malām vai arī no vienas lauka malas virzienā uz mežmalu, krūmājiem vai pļaušanai neparedzētu zonu, tādējādi dodot iespēju putniem un citiem dzīvniekiem paglābties no pļaušanas tehnikas. Ligzdas tādējādi pasargāt nav iespējams, tādēļ jāievēro noteikts pļaušanas augstums - jāpļauj ne zemāk par 10 cm (īpaši, ja pļauj pirms jūlija vidus).
Ja iespējams, jāatstāj nenopļauti zālāja laukumi - pa laukuma perimetru vai stūros. Ieteicams vienā dienā pļaut tikai ½ vai nedaudz vairāk lauka, lai jaunie putni u.c. varētu pa nakti atrast jaunu paslēptuvi.
Pļaušanas laiks jāplāno cik vien vēlu iespējams, kad siens vēl ir izmantojams (ne agrāk par 1. jūliju), lai ļautu putniem sekmīgi pabeigt ligzdošanu. Ja nav iespējams novilcināt pļaušanas laiku, jāpļauj lēni un piesardzīgi. Nav ieteicams pļavu pievelt pavasarī, jo tādējādi tiek iznīcinātas putnu ligzdas.