This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Lauksaimniecības zemju bioloģiskā daudzveidība

Lauksaimniecības zemēm ir būtiska loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā Latvijā. To nosaka gan dabas apstākļi - paugurains reljefs, daudzveidīgi mitrāji, ezeri un upes, gan arī zemā lauksaimniecības intensitāte ievērojamās platībās pēdējos 50 gados. 
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā aizņem 2,5 miljonus ha jeb 39,3% no valsts teritorijas. No tās 1,7 miljonus ha (67,4%) veido aramzeme, 0,8 miljonus ha (31,4%) - pļavas un zālāji, savukārt augļu dārzi aizņem 1,2% no lauksaimniecības zemēm (1995.gada dati). Apmēram 4,1% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm aizņem ceļi un ēkas.
Latvijā tiek veikti regulāri nezāļu skaita un sugu sastāva dinamikas pētījumi labību sējumos un atsevišķu invazīvo sugu - latvāņa izplatības pētījumi, ko veic Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Latvijā kopumā ir apmēram 15 000 ha starptautiski vai nacionāli īpaši nozīmīgu pļavu biotopu.
Lauksaimniecības zemes Latvijā ir starptautiski nozīmīgs biotops migrējošiem putniem, īpaši dzērvēm un zosīm. Līdz šim valstī kopumā reģistrētas ap 150 caurceļojošiem putniem nozīmīgas teritorijas lauksaimniecības zemēs, 15 no tām iekļautas Eiropas starptautiski putniem nozīmīgo vietu sarakstā (Račinskis, Stīpniece, 2000). Šīs teritorijas ir aizsargājamas atbilstoši Bonnas Konvencijai, ko Latvija ratificējusi 1999. gadā. Migrējošos putnus nelabvēlīgi ietekmē graudaugu sējumu platību samazināšanās vietās, kas piemērotas šo putnu atpūtai, kā arī lauku fragmentācija, ceļmalām un grāvjiem aizaugot ar krūmiem. Plašāk šeit: Putni Latvijas agroainavā (sagat. Maģ. biol. I.Vilks)


Attīstības tendences

Latvijā sastopami gan reģioni ar plašiem vienlaidus nosusinātiem laukiem, kur notiek intensīva herbicīdu, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošana, gan arī ekstensīvi apsaimniekota mozaīkveida lauksaimniecības ainava. Pēdējos 50 gados ievērojamas lauksaimniecības zemju platības (līdz pat apmēram 2 milj. ha) ir tikušas pamestas. Tagad tās ir aizaugušas ar krūmiem un dažāda vecuma lapu kokiem, veidojot mozaīkveida ainavu ar niecīgu cilvēka darbības ietekmi.
Būtiskas izmaiņas cilvēka ietekmē uz dabu ienesa politiskās un ekonomiskās iekārtas maiņa 1990to gadu sākumā. Zemes reformas rezultātā gandrīz visas lauksaimniecības zemes un aptuveni puse mežu nonāca privātīpašumā. Līdz ar to būtiski pieauga meža resursu izmantošana. Pēdējos gados atsevišķos reģionos, īpaši Zemgalē, pieaug arī lauksaimnieciskās darbības intensitāte. Teritorijās, kur notiek lauksaimniecības intensifikācija, ir apdraudēta nozīmīgu ainavas elementu, vērtīgāko biotopu un laukmaļu saglabāšanās.


Apdraudošie faktori

Atbilstoši Bioloģiskās daudzveidības nacionālajai programmai, galvenā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prioritāte ir dabisko pļavu aizsardzība. Īpaši vērtīgas ir palieņu pļavas. Latvijas zālāju (pļavu un ganību) bioloģiskās daudzveidības raksturojums.
Vairumā no šīm teritorijām atbilstoši apsaimniekošanas pasākumi netiek veikti, tādēļ speciālas apsaimniekošanas aktivitātes vai pļavas atjaunojoši pasākumi ir nepieciešami 13 500 ha platībā. Dabisko pļavu platība strauji samazinās, līdz ar to izzūdot tām raksturīgajām augu un dzīvnieku sugām. Šo situāciju veicina gan aizaugšana ar krūmiem pēc pļavu tradicionālās izmantošanas (pļaušanas un ganīšanas) pārtraukšanas, gan arī pretējais process - intensīvāku saimniekošanas metožu izmantošana, kā arī pļavu transformācija aramzemē vai daudzgadīgos zālājos. Lielas pļavu platības ir fragmentētas ar grāvjiem un krūmu joslām, tādēļ vairs nav piemērotas bridējputniem. Pļavu dzīvniekus, it īpaši putnus, apdraud pārāk agra pļaušana (pļaušana putniem nozīmīgās pļavās pieļaujama ne agrāk par 1. jūliju, savukārt tradicionāli tā tiek veikta jūnija vidū vai otrajā pusē). Būtisks drauds ir pļaušanas metožu pielietošana bez dzīvnieku aizsardzības paņēmieniem (skat. Putni Latvijas agroainavā - rekomendācijas putniem labvēlīgai pļavu apsaimniekošanai).
Mazos mitrājus lauksaimniecības zemēs apdraud nosusināšana, jo vairums intensīvo apsaimniekotāju vēlas izmantot visu savas saimniecības platību. Problēma ir arī mazo mitrāju aizaugšana ar krūmiem. Vairumā gadījumu nelielu krūmu puduru klātbūtne ir bioloģisko daudzveidību veicinošs apstāklis, tomēr mitrājos ar pietiekošu klaja ūdens platību ūdensputnu ligzdošanai (parasti - vairāk kā 0,5 ha) krūmu klātbūtne izslēdz iespēju šeit ligzdot retajiem bridējputniem un citiem ūdensputniem.


Atbildīgās institūcijas un organizācijas

Valsts institūcijas

Zinātniskās institūcijas

Sabiedriskās organizācijas



Valsts politika un likumdošana

Attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību nozīmīgākais dokuments ir Latvijas Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, ar kuru saskaņojama likumdošana, kas saistās ar lauksaimniecības zemju izmantošanu. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prasības iestrādātas arī Latvijas lauku attīstības programmā SAPARD.
No normatīvajiem aktiem būtiskākie ir sekojoši:
  • Konvencija "Par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīvesvidi", Ramsāre, 1971.g. (Latvija ratificējusi 1995.g.)
  • Konvencija "Par jūras vides aizsardzību Baltijas jūras baseina valstīs", Helsinki, 1974.g., 1992.g. (Latvija ratificējusi 1994.g.)
  • Konvencija "Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību", Berne, 1979.g. (Latvija ratificējusi 1996.g.)
  • Konvencija "Par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību", Bonna, 1979.g. (Latvija ratificējusi 1999.g.)
  • Konvencija "Par bioloģisko daudzveidību", Riodežaneiro, 1992.g. (Latvija ratificējusi 1995.g.)
  • ES direktīva 79/409/EEC "Par savvaļas putnu aizsardzību"
  • ES direktīva 92/43/EEC "Par dabisko biotopu un savvaļas faunas un floras aizsardzību"
  • Likums "Par vides aizsardzību", 06.08.1991. (papildinājumi 22.05.1997.)
  • Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", 16.03.1993. (papildinājumi 22.05.1997.
  • Likums "Par meliorāciju", 20.04.1993.
  • Likums "Par lauksaimniecību", 24.10.1996.
  • Aizsargjoslu likums, 05.02.1997.
  • Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", 03.08.1998.
  • Sugu un biotopu aizsardzības likums, 07.04.2000.
  • Ministru Kabineta noteikumi Nr.155 "Par ūdens lietošanas atļaujām", 22.04.1997.
  • MK noteikumi Nr.354 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", 21.10.1997.
  • MK noteikumi Nr.198 "Par vides valsts monitoringu", 16.12.1997.
  • MK noteikumi Nr.62 "Par teritoriālo plānošanu", 24.02.1998.
  • MK noteikumi Nr.396 "Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu", 14.11.2000.
  • MK noteikumi Nr.421 "Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu", 5.12.2000.
  • MK noteikumi Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi", 30.01.2001.
  • MK noteikumi "Par bioloģisko lauksaimniecību" (sagatavošanā)


Apsaimniekošana un aizsardzība

Agrovides programmas arvien plašāk izplatās Eiropā kā ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības nozīmīga sastāvdaļa. Šīs programmas kā obligātas ir paredzētas arī jaunajos Eiropas Savienības Lauku Attīstības Noteikumos programmā Agenda 2000. Arī Latvijā ir izstrādāts nacionālās agrovides programmas projekts. Projektā izstrādātās rekomendācijas tika iekļautas dažādās ES palīdzības programmas lauku attīstībai kandidātvalstīs - SAPARD plāna daļās. Šis plāns ir apstiprināts LR Ministru Kabinetā un Eiropas Komisijā. Projekta rezultāti izmantoti 5. prioritātes - atbalsta apakšprogrammas "Videi draudzīgas lauksaimniecības metodes" aprakstam.
Atbalsts agrovides pasākumiem Latvijā būs pieejams izvēlētajās pilotteritorijās. Augstākā prioritātes pakāpe ir pašvaldībām ar ievērojamām bioloģiski vērtīgu pļavu teritorijām.
Ņemot vērā samērā lielās platības, kur netiek veikta ievērojama lauksaimnieciskās ķīmijas izmantošana un vēl pastāv liela bioloģiskā daudzveidība, ir ļoti svarīgi izstrādāt optimālo stratēģiju ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai, minimizējot draudus Latvijas dabiskajiem biotopiem, kā arī to florai un faunai. Plānojot atbalsta pasākumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai no valdības resursiem un ES strukturālajiem fondiem, dažādām teritorijām jāizdala atšķirīgas prioritātes un jāpiemēro dažādi tālākās attīstības scenāriji.
Izstrādāti atsevišķu ar agroainavu saistītu putnu sugu - grieze, dzērvju, ķikuta, mazā ērgļa Sugas aizsardzības pasākumu plāni.


Pētījumi un monitorings

Saistībā ar straujo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos lauksaimniecības zemēs un mežos, ES valstīs tiek veikti intensīvi pētījumi, lai izstrādātu matemātiskos biotopu un ainavas elementu modeļus kopējai sugu daudzveidībai kā arī atsevišķām sugām. 1995. gadā šāds projekts attiecībā uz agroainavu aizsākās Latvijā:
  • Latvijas - Dānijas kopprojekts "Biodiversity management in Latvian farmland, a decission support system" (1995, 1997-2000). Projektu realizēja Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Dānijas ekspertu firmu "Ornis Consult". Atbalsts pētījumiem tika saņemts arī no Latvijas Zinātnes Padomes finansētiem grantiem (vad. J. Priednieks). Šis pētījums ir vienīgais, kura ietvaros uzsākts lauksaimniecības zemēs ligzdojošo putnu sabiedrību monitorings.
  • Veikti atsevišķu sugu - griezes, ķikuta, baltā stārķa pētījumi
  • Latvijas agrovides programmas projekts "Agri-environmental programmes in Central and Eastern Europe", finansētājs - Nīderlandes valdības MATRA programma. Attiecīgā sadaļa SAPARD programmai tika izstrādāta Latvijas Dabas fondā sadarbībā ar Zemopības ministriju un Nīderlandes organizācijas "Avalon" koordinētiem ekspertiem no vairākām valstīm.

Literatūra

Auniņš A. 2001. Ķikuta populācijas teritoriālais izvietojums, skaits un biotopa izvēle Latvijā: patreizējā situācija (1999-2001) un vēsturiskā informācija. Putni dabā 1. pielikums, 4-12.
Bergmanis U., Petriņš A. 1999. Mazais ērglis - gada putns'99. Putni dabā 9.1, 2-7.
Dzērvju aizsardzības pasākumu plāns sakarā ar postījumiem lauksaimniecībā, 1999. (Sast. V. Liepa). Salaspils: LU Bioloģijas institūts.
Griezes aizsardzības pasākumu plāns, 1999. (Sast. O. Keišs). Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Ingelög T., Andersson R., Tjernberg M. (ed-s) 1993. Red Data Book of the Baltic Region 1. Uppsala.
Janaus M., Stīpniece A. 2000. Balto stārķu uzskaites rezultāti Latvijā 1994.-1995. g. Putni dabā 10.2, 2-13.
Kabucis I., Strazdiņa E., Šternbergs M. Bagātības lauku ainavā. Rīga: Latvijas Dabas fonds.
Keišs O. 1997. Griežu Crex crex skaita novērtējums un biotopu izvēle Latvijā 1996.gadā. Putni dabā 7.1, 22 - 27.
Keišs O., Ķemlers A. 2000. Griežu (Crex crex) skaita palielināšanās Latvijā 1990. gados - vai varam lepoties ar sekmīgu sugas aizsardzību? Putni dabā 10.3, 22-30.
Ķikuta aizsardzības pasākumu plāns, 1999. (Sast. A. Auniņš). Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā. 1999. Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības Universitāte.
Latvijas lauku attīstības plāns Eiropas Savienības pirmsiestāšanās programmai lauksaimniecības un lauku attīstībai. 2000. Rīga: Zemkopības ministrija.
Latvijas lauku putni. 1998. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Latvijas Sarkanā Grāmata. 6.sēj. Putni un zīdītāji. (red. G. Andrušaitis). 2000. Rīga: LU Bioloģijas institūts.
Lipsbergs J., Kačalova O., Ozols G., Rūce I., Šulcs A. 1990. Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata. Dzīvnieki. Rīga: Zinātne.
Priednieks J., Strazds M., Strazds A., Petriņš A. 1989. Latvijas ligzdojošo putnu atlants. Rīga: Zinātne.
Priednieks J. 1993. Monitoring activities in Latvia. Bird Census News, 6,2, 79 - 82.
Račinskis E. 1996. Zosu uzskaite 1996.gada rudenī. Putniem nozīmīgu vietu apskats 1, (1996. g. decembris), 1-3.
Račinskis E., Stīpniece A. 2000. Putniem starptautiski nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Strazdiņa E., Auniņš A., Kabucis I., Priednieks J. 2000. Dabas daudzveidības saglabāšana lauku ainavā. Rīga: Latvijas Dabas fonds.
Strazds M., Priednieks J., Vāveriņš G. 1994. Latvijas putnu skaits. Putni dabā, 4.3, 3-18.
Strazds M., Bergmanis U., Petriņš A. 1997. Mazā ērgļa Aguila pomarina skaits un izplatība Latvijā. Putni dabā, 7.1, 19-24.
The Pan-European Biological and Landscape Diversity Strategy. 1996. Council of Europe, UNEP, European Centre for Nature Conservation.
Tucker G. M., Heath M. F. 1994. Birds in Europe: their conservation statuss. Cambridge.
Zaļās vārnas aizsardzības pasākumu plāns. 2000. (Sast. E. Račinskis). Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.

Sagatavoja: Prof. J.Priednieks
Maģ. biol. I.Vilks

Folder Latvijas zālāji (pļavas un ganības)
Folder Latvānis un tā izplatība Latvijā
Folder Nezāļu sugu skaita un sastāva dinamikas pētījumi labību sējumos
Folder Putni Latvijas agroainavā