File Latvijas svešzemju sugu saraksts

Download i-netam_invazivie.xls (XLS, 279 Kb)
Release date 11/04/2007
Contributor nora

Šajā sarakstā ir iekļautas visas svešzemju sugas, kas konstatētas Latvijas teritorijā (gan sauszemes, gan ūdeņu).

Svešzemju sugu sarakstus par dažādām organismu grupām izstrādāja vairāki eksperti:

Andrejs Svilāns - koki,
Agris Celmiņš - putni,
Austra Āboliņa - sūnas,
Dmitrijs Teļnovs, Kristīne Greķe - bezmugurkaulnieki,
Edgars Vimba - sēnes,
Ģertrūde Gavrilova - vaskulārie augi,
Solvita Strāķe - ūdens ekosistēmas,

Valdis Pilāts - zīdītāji.

Saraksts ir izveidots projekta NOBANIS (Nordic-Baltic Network on Invasive Species) ietvaros, kura mērķis ir izveidot vienotu Baltijas un Ziemeļu valstu svešzemju sugu datu bāzi (www.nobanis.org).

Būsim pateicīgi par Jūsu komentāriem, papildinājumiem un labojumiem! 

DEFINĪCIJAS

Latvijā svešzemju, invazīvajām sugām lieto šādus definējumus (Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma, 2002): 

  • Svešās sugas (svešzemju, apzināti introducētās, neapzināti introducētās jeb ievazātās) - sugas, kas atrodas ārpus to dabiskā izplatības areāla un kas cilvēka darbības rezultātā pārvarējusi līdz tam nepārvaramās bioģeogrāfiskās barjeras.
  • Invazīvās sugas (ekspansīvās, agresīvās sugas) - svešās sugas, kas aklimatizējušās jaunās teritorijās ārpus sava dabiskā areāla, iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem.

LIKUMDOŠANA

  • "Riodežaneiro Konvencija par bioloģisko daudzveidību" (1992. gada 5. jūnijs) (Latvijas Republikas likums 08.09.1995.), kuras 8. pantā teikts, ka "Katra līgumslēdzējpuse iespēju un vajadzību robežās: h) novērsīs tādu svešu sugu introdukciju, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kontrolēs vai izskaudīs tās".
  • Sugu un biotopu aizsardzības likums, (Latvijas Republikas likums, 16.03.2000.).
    IV nodaļa. Sugu introdukcija un reintrodukcija.
  • MK noteikumi Nr.34, Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība (23.01.2001.).
  • Latvijas Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma (akceptēta LR Ministru kabineta 2000. gada 16. maija sēdē):
    • 1. nodaļa "Baltijas jūra un Rīgas līcis"
      1.6.
      Novērst ievesto sugu izplatīšanos.
      1.6.1. Noteikt aizliegumus sugu introdukcijai dabiskajās ūdenstilpēs un ierobežojumus introducēto sugu audzēšanai akvakultūrā.
      1.6.2. Kontrolēt balasta ūdeņu apriti.
      1.6.3. Atbalstīt pētījumus par jau introducēto sugu izplatības un skaita dinamiku ūdeņos, kā arī to ietekmi uz vietējo sugu populācijām.
    • 2. nodaļa "Liedags un kāpas".
      2.1.8. Veicināt vietējo sugu izmantošanu kāpu nostiprināšanai un ierobežot svešzemju sugu stādīšanu kāpās.
      2.1.9. Ierobežot ekspansīvo sugu (piemēram, krokainās rozes, smiltsērkšķa, eleagna) audzes kāpās.
    • 4. nodaļa "Meži".
      4.4.3. Sekot svešzemju sugu izplatībai mežos un apkarot ekspansīvās sugas.
    • 10. nodaļa "Apdzīvoto vietu ekosistēmas".
      10.1. Apzināt sugu izplatīšanās tendences cilvēka veidotos biotopos un sekot šo procesu dinamikai.
      10.1.1. Ierobežot ekspansīvo sugu izplatīšanos.
    • 13. nodaļa "Mežsaimniecība".
      13.9. Samazināt svešzemju kokaugu sugu izplatīšanos mežos.
      13.9.1. Pielietot īpašas kopšanas metodes vietās ar lielu šo sugu blīvumu augu sabiedrībās.
    • 14. nodaļa "Lauksaimniecība".
      14.8. Novērst introducētu sugu izplatīšanos.
      14.8.2. Sekmēt pētījumus par introducēto sugu izplatīšanos un ieviešanos dabīgajās sabiedrībās.
      14.8.3. Ierobežot ekspansīvo sugu izplatību, īpaši veicinot to iznīcināšanu dabīgajās sabiedrībās.
      14.8.4. Izstrādāt un ieviest tiesiskas normas, kas regulē jaunu kultūru ieviešanu un nosaka audzētāju atbildību par iespējamo kaitējumu vietējām sugām un sabiedrībām.
    • 15. nodaļa "Zivsaimniecība".
      15.3. Nepieļaut svešzemju zivju un citu ūdens organismu sugu nokļūšanu dabiskajā vidē.
      15.3.1. Ierobežot un izskaust jau izplatījušās ekspansīvās sugas.
      15.3.2. Novērtēt akvakultūras uzņēmumos izmantoto audzēšanas tehnoloģiju drošumu un audzējamo svešzemju sugu iespējamo ietekmi uz dabiskajām ekosistēmām.
    • 16. nodaļa "Medību saimniecība".
      16.5. Novērst introducēto dzīvnieku ietekmi uz dabīgajām populācijām.
      16.5.1. Veicināt introducēto plēsēju sugu medības.
      16.5.2. Sekot introducēto plēsēju sugu populāciju dinamikai.
      16.5.3. Nepieļaut jaunu svešzemju sugu ievešanu.
    • 21. nodaļa "Komunālā saimniecība un pilsētvide".
      21.5. Mazināt svešzemju sugu izplatīšanos pilsētās.
  • Augu aizsardzības likums (Latvijas Republikas likums, spēkā no 13.01.1999., ar grozījumiem 02.11.2006.)
    • 1. pants 15. punkts - pirmo reizi likumā definēts, kas ir invazīva augu suga - “Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai.
    • 4. pants (4), kurā noteikts, ka Valsts augu aizsardzības dienests savu uzdevumu veikšanai:

12) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības monitoringu lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, izveido un uztur datubāzi par invazīvo augu sugu izplatību;

13) veic Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu izplatības valsts uzraudzību un kontroli;

  • 5. pants, kurā teikts, ka Ministru kabinets augu aizsardzības jomā izdod:

15)  noteikumus par invazīvo augu sugas latvāņa (Heracleum sosnowskyi Manden) (turpmāk - latvānis) ierobežošanas pasākumiem, kā arī iznīcināšanas kārtību un metodēm, par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par sugas izplatību, kā arī par darba aizsardzības prasībām, veicot ierobežošanas pasākumus;

16)  noteikumus par invazīvo augu sugu sarakstu;

17)  noteikumus par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas kārtību, par kārtību, kādā invazīvo augu suga tiek iekļauta invazīvo augu sugu sarakstā, par kārtību, kādā tiek veikts invazīvo augu sugu monitorings, valsts uzraudzība un kontrole, par kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par invazīvo augu sugu izplatību pārējās zemes lietošanas mērķu grupās, informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai par invazīvo augu sugu izplatību, kā arī noteikumus par valsts institūciju, kas kontrolē Ministru kabineta noteikto invazīvo augu sugu ievešanu uz valsts robežas, un kārtību, kādā veic invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumus, konkrētu invazīvo augu sugu ierobežošanas pasākumus un metodes un, ja nepieciešams, darba aizsardzības prasības.

  • IV1   nodaļa - Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošana un izplatības apzināšana.

·        Latvāņu izplatības ierobežošanas nacionālā programma 2006. -2012. gadam (Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija rīkojums Nr.426)

LITERATŪRA

 

Šeit nebūt nav apkopota visa pieejamā literatūra par Latvijas svešzemju sugām, tādēļ priecāsimies par kādiem papildinājumiem šajā literatūras sarakstā!

 

Augi

1

Cepurīte B. 2002. Amaranthus palmeri S. Watson - Palmera amarants un Amaranthus standleyanus Parodi ex Covas - Standleja amarants - jaunas adventatīvas sugas Latvijas florā. - Retie augi. Rīga, 7-9

2

Gavrilova Ģ, Šulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora: Taksonu saraksts. - Rīga: Latv. Akad. B-ka, 136 lpp.

3

Laiviņš M. 1967. Melnā plūškoka sabiedrības Sambucetum nigrae Oberd. Latvijā. Mežzinātne, 11:92-110

4

Laiviņš M. 2001. Neofītās robīniju (Robinia L.) sabiedrības Latvijā. [Neophytic Robinia communities in Latvia]. Latvijas Ģeogrāfijas Biedrības Konference, Daugavpilī, 04-05.2001, Daugavpils, 36-38

5

Laiviņš M. 2003. Invasive knotweeds Renoutria japonica and R.sachalinensis in Latvia. - Acta Univ. Latviensis. Earth and Environment Sciences, vol.654, 137-153

6

Laiviņš M. 2003. Šķeltās saulcerītes Rudbeckia laciniata naturalizēšanās Latvijā. Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātnes. Referātu tēzes. Rīga, 79-82

7

Laiviņš M., 2003. Baltais āmulis Viscum album L. Kurzemē. Geogrāfiski Raksti XI: 52-62

8

Laiviņš M., Bojārs E. 2001. East Asian floral elements Reynoutria japonica Houtt. and R. sachalinensis (Fr.Schmidt) Nakai in Latvia: distribution, biomass and plant communities. Abstracts 44th IAVS Symposium, Germany; 88 lpp.

9

Laiviņš M., Gavrilova Ģ. 2003. Neofītās Sosnovska latvāņa Heracleum sosnowskyi sabiedrības Latvijā, Latvijas veģetācija: 7. - Rīga: Latvijas Universitāte, 45 - 65

10

Laiviņš M., Jermacāne S. 1997. Svešzemju koku un krūmu sugas Latvijas mežos. Meža Dzīve 7:12-13

11

Laiviņš M., Jermacāne S. 1999. Neofītās laimiņu (Sedum L.) un dievkrēsliņu (Euphorbia L.) sabiedrības Latvijā. Latvijas veģetācija 2: 7-28

12

Laiviņš M., Jermacāne S. 2000. Emergence of certain neophytic plant communities in the vicinity of cemeteries in Latvia. Botanica Lithuanica vol. 6 (2): 143-155

13

Laiviņš M., Zundāne A. 1989. Latvijas ziedaugu un paparžaugu datu katalogs. Sinantropie elementi. Salaspils, 30 lpp.

14

Lange V., Mauriņš A., Zvirgzds A. 1978. Dendroloģija. Zvaigzne, Rīga, 303 lpp.

15

Lapiņš D., Bērziņš A., Lejiņš A., Gavrilova Ģ. u.c. 2002. Latvāņi, to izplatības ierobežošana / pagaidu rekomendācijas. - Ozolnieki, LLKC, 28 lpp.

16

Malta N. 1936. Ienācēji Latvijas florā. Sējējs, 10: 1049 - 1051.

17

Melderis A. 1939. Jauns ienācējs ziedaugs Latvijas florā - Galinsoga quadriradiata Ruiz&Pavon. Daba un Zinātne, 4: 142 - 146.

18

Mühlenbach V. 1927. In den Sommern 1925 und 1926 auf den Bahnhöfen Rigas gefundene seltene Adventativpflanze. Korr.-Bl. d. Naturf.-Ver. zu Riga. Jg 59. - S. 127 - 128

19

Mühlenbach V. 1932.  Adventivflora des Rigaer Eisenbahnknotes. - Acta Horti Bot. Univ. Latv. - Vol. 7., 87-130

20

Priede A. 2007. Svešie ienācēji Latvijas florā. Vides Vēstis Nr.1 (96): 38-41

21

Rasiņš A. 1954. Latvijas PSR nezāļu augļi un sēklas. Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 423 pp.

22

Rothert W. 1915. Die Flora des Rigaer Zentralgüterbahnhofs. Korr.-Bl. d. Naturf.-Ver. Zu Riga, Jg. 57, S. 79 - 93

23

Starcs K. 1937. Kanādas elodejas 100 gadi Eiropā. Daba un Zinātne, 6: 193 - 196.

24

Svilāns A. 2003. Invazīvie citzemju taksoni Latvijā (diskutējamie jautājumi Latvijā), Latvijas veģetācija: 7. - Rīga: Latvijas Universitāte, 95 - 104

25

Шулц А.А. 1972. Адвентивная растения как засорители агроценозов и рудеральных мест в Латвии. Охрана природы в Латвийской ССР. - Рига: Зинатне, С. 79 - 102

26

Шулц А.А. 1976. Адвентивная флора на территории железнодорожных узлов г. Риге. Ботанический журнал, Том. 61: 10, 1445 - 1454

27

Шулц А.А. 1977. Адвентивная флора города Риги. Ботанический журнал, Том. 62: 10, 1513 - 1523

 

 

Bezmugurkaulnieki un zivis

1

Berzins B. 1940. Acartia tonsa Dana in the Gulf of Riga. Folia Zool. Hydrobiol., 10. 484-487

2

Bulmeistere L. 2006. Drauds Baltijas jūrai – ieceļotājsugas. Vides Vēstis Nr.9 (92): 14-16

3

Gailis J., Kalniņš M., Telnovs D. 2003. New records on synanthropic Blattoptera and Orthoptera in Latvia. - Latvijas Entomologs 40: 34-36

4

Lagzdiņš G., Pallo P. 1994. Marenzelleria viridis (Verrill) (Polychaeta, Spionidae) – a new species for the Gulf of Riga. Proc. Estonian Acad. Sci. Biol. Ecol., 43. 184-188

5

Plikšs M., Aleks Ē. 1998. Zivis. - Rīga: Gandrs, 304 lpp.

6

Strake S. 2002. The contribution of nonindigenous Cercopagis pengoi (Ostroumov) in the mesozooplankton community and its population structure in the Gulf of Riga. Proc. Estonian Acad. Sci. Biol. Ecol., 51, 2. 91 - 102

7

Strāķe S., Jermakovs V. 2000. Svešas sugas Baltijas jūrā. Vides Vēstis, 10 (35). 13-15.

8

Strake S., Ikauniece A., Aispure G. Distribution features of invasive cladoceran Cercopagis pengoi in the Gulf of Riga Book of abstracts. Baltic - the Sea of Aliens (Gdynia, Poland 25-27.08.2004.), pp.60-61

9

Strāķe S., Ikauniece A., Aišpure G. Invazīvās sugas Cercopagis pengoi sadalījuma īpatnības Rīgas līcī Latvijas ūdeņu vides pētījumu un aizsardzības sekcija. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. LU 63. zinātniskā konference. Rīga, 2005. gads, februāris. Lpp. 216.

10

Telnov D. 2004. Check-List of Latvian Beetles (Insecta: Coleoptera), 115 pp. In: Telnov D. (ed.): Compendium of Latvian Coleoptera, vol. 1. Riga, Petrovskis & Co.

11

Мясищев B. 1991. Akлиматизация и опыт заводского разведения американского сигнального рака. Аквакультура на Балтике, Авотс. 100-108

 

Zīdītāji

1

Tīrmanis I. 2006. Jenotsuns Latvijā 63 gadus. Vides Vēstis Nr.12 (95): 28-31