This site uses cookies in order to function as expected. By continuing, you are agreeing to our cookie policy.
Agree and close

Folder Bioloģiskā daudzveidība

Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
Bioloģiskā daudzveidība jeb biodaudzveidība ir visu dzīvo būtņu - augu, dzīvnieku, sēņu, un mikroorganismu sugu un to ģenētiskā daudzveidība uz Zemes. To veido arī šo dzīvības formu sabiedrības un biotopi, kur tie dzīvo. Bioloģiskā daudzveidība nav visu ekosistēmu, sugu un ģenētiskā materiāla summa, bet gan to dažādība.
Konvencijā "Par bioloģisko daudzveidību" bioloģiskā daudzveidība definēta kā „dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas ir. Tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām."
Bioloģisko daudzveidību saprot trijos līmeņos:
  1. Ģenētiskā daudzveidība (augu, dzīvnieku, sēņu, mikroorganismu gēnu dažādība, kas parādās vienas sugas robežās)
  2. Sugu daudzveidība
  3. Ekosistēmu daudzveidība (dažādas ekosistēmas)
Ekosistēmu daudzveidība ietver arī biotopus jeb dzīvotnes.
Dažkārt kā ceturtais jeb visus iepriekšējos komponentus ietverošs līmenis tiek izdalīta ainavu daudzveidība, ar to saprotot ekosistēmu kompleksu dažādību.
Plašāks skaidrojums ir iegūstams Latvijas dabas mājas lapā.
Sugu daudzveidība Latvijā
Latvijā savvaļas sugu skaits dažām labāk izpētītām organismu grupām ir zināms samērā precīzi, turpretī citām grupām sugu kopējais skaits vēl ir precizējams. Tāpēc var gūt ieskatu sugu daudzveidībā Latvijā, taču kopējais sugu skaits var mainīties ik gadu. Sugas tiek atklātas no jauna, dažas izzūd vai arī ziņas par to sastopamību ir ar dažādu ticamības pakāpi, tāpēc ne vienmēr dati par sugas sastopamību Latvijā ir neapstrīdami pareizi.
Vaskulārie augi ir viena no samērā labi izpētītām organismu grupām. Latvijā reģistrētas 1937 vaskulāro augu sugas, no tām 1304 vietējās (t.sk. 18 izzudušās) un 633 citzemju (293 dārzbēgļu un 340 adventīvās jeb ievazātās) sugas un 39 pasugas, kas pieder 665 ģintīm un 132 dzimtām, kā arī 2 hibrīdģintis un 104 hibrīdi. Taču šajā sarakstā nav iekļautas sugas, kas Latvijā tiek audzētas dārzos, siltumnīcās vai lauksaimniecības kultūrās, bet nav sastopamas savvaļā. Tādējādi kopējais Latvijā sastopamo vaskulāro augu sugu, hibrīdu un šķirņu skaits ir ievērojami lielāks. Paretam tiek atklātas arvien jaunas augu sugas Latvijai, kas, visticamāk, iepriekš nav pamanītas to retuma dēļ. Iespējams, katru gadu Latvijā tiek ievazātas vai pāriet savvaļā vēl vairākas citzemju sugas. Daudzas no kādreiz konstatētām augu sugām atkārtoti nav atrastas un, iespējams, izzudušas.
Sūnu sugu skaits Latvijā tiek lēsts ap 500, ķērpju – ap 542 sugām, bet sēņu - ap 4100 sugu. Taču arī šo organismu mums zināmais sugu skaits ir mainīgs un lielā mērā atkarīgs no pētījumu intensitātes.
Bezmugurkaulnieki ir daudzveidīga, liela dzīvnieku grupa, kurai piederīgo sugu skaits Latvijā sniedzas vairākos tūkstošos, taču precīzs dažādu bezmugurkaulnieku apakšgrupu sugu skaits nav zināms un pastāvīgi mainās. Piemēram, no bezmugurkaulniekiem samērā labi izpētīti gliemji - Latvijā ir ap 80 sauszemes gliemežu sugu, 48 saldūdens gliemežu, 42 saldūdens gliemeņu, 3 jūras gliemežu un 4 jūras gliemeņu sugu. Turpretī, piemēram, kukaiņu daudzveidību Latvijā raksturo aptuvens skaitlis - 10 000 sugu, taču tiek atklātas vēl aizvien jaunas sugas, un to kopējais skaits varētu būt vairāk nekā 15 000 sugu.
Labāk izpētītas arī mugurkaulnieku daudzveidība. Latvijā zināmas ap 80 zivju sugu, 13 abinieku un 7 rāpuļu sugas. Retos gadījumos savvaļā konstatētas arī izbēgušas vai apzināti introducētas sugas no citiem pasaules reģioniem, kas pagaidām nav pieskaitītas vietējai faunai. Salīdzinoši putnu un zīdītāju sugu skaits nav tik pastāvīgs, jo šie dzīvnieki pārvietojas lielākos attālumos, tāpēc novērotās sugas ir gan caurceļotāji, gan nejauši ieceļotāji, kas neļauj noteikt precīzu kopējo Latvijas sugu skaitu. Putnu sugu kopējais skaits, kas kopš 19. gs. konstatētas Latvijā, ir vairāk kā 300, bet zīdītāju sugu ir 62, lai gan iespējama arī dažu sugu ieceļošana, piemēram, plankumainie roņi un cūkdelfīni.
Literatūras avoti
Gavrilova Ģ, Šulcs V. 1999. Latvijas vaskulāro augu flora. Taksonu saraksts. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Botānikas laboratorija.
Sugu enciklopēdija Latvijas Daba. http://www.latvijasdaba.lv
Putni Latvijā un pasaulē. http://www.putni.lv
Latvijas Vides pārskats 2001. Latvijas Vides aģentūra, Rīga.

Biotopu daudzveidība Latvijā
Literatūras avoti
Auniņš A. (red.) 2010. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Latvijas Dabas fonds, Rīga, 320 lpp.
Kabucis I. (red.), 2001. Latvijas biotopi. Klasifikators. Rīga: Latvijas Dabas fonds. 96.lpp.

Folder Mežu bioloģiskā daudzveidība
Folder Lauksaimniecības zemju bioloģiskā daudzveidība
Folder Purvu bioloģiskā daudzveidība
Folder Iekšzemes ūdeņu bioloģiskā daudzveidība
Folder Jūras un piekrastes bioloģiskā daudzveidība
Folder Invazīvās sugas
Folder Apdraudētās un aizsargājamās sugas un biotopi Latvijā
Folder Latvijas sugu saraksti
Folder Veģetācija Latvijā
XLS Latvijas biotopu klasifikators Download
XLS Latvijā sastopamo Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo biotopu saraksts Download